KALNU VILINĀJUMS. MALPAĺS DE LA RASCA dabas rezervātā

     Otrās dienas rīts Tenerifē iesākās ļoti rāmi un bez steigas. Iepriekšējās dienas kāpiens Guajara kalnā padarīja savu „darbiņu” godam, un rīta agrumā no gultām izkāpām stīvi, līki, piepampušām kājām, sāpēja gan kāju pēdas, potītes, gan augšstilbi un dibena muskuļi. Viss, ar ko nācās pamatīgi strādāt, kāpjot noslēpumainajā Guajara virsotnē.

     Paēduši vēlās brokastis, sākām kalt plānus par iespējamām nodarbēm šajā dienā. Šoreiz tiešām mierīgām, jo pat staigāšana pa viesnīcas kāpnēm sagādāja milzīgas sāpes un nogurumu kājās. Gluži nīkuļot ar vīna glāzi vai „Negritas” kokteili pie viesnīcas baseina un okeāna negribēju, lai gan laika apstākļi tam bija ļoti piemēroti – saulains un silts, tāpēc pētīju kartes, kur šajā dienā pastaigāt un nolēmu, ka nekur tālu no viesnīcas nebrauksim. Devāmies dienvidu virzienā uz jauku un klusu pilsētiņu Pal-Mar, kur sākām savu mierīgo un nesteidzīgo pastaigu Malpaís de La Rasca dabas rezervātā gar Atlantijas okeāna piekrasti uz tālāko Tenerifes salas punktu dienvidos – Faro de La Rasca (bāka).
      Auto atstājām klusajā pilsētiņā Pal-Mar un devāmies okeāna virzienā, lai pastaigātos gar okeāna krastu. Vilinošs bija arī netālu esošais Montãna de Guaza dabas parks, bet šoreiz ne, šoreiz vēlējos sajust okeāna un vēja spēcinošo elpu. Tas, kas pavērās krastā, bija pārsteidzoši - tumša krasta ainava un neparasta melna vulkānisko akmeņu pludmale. Spēcīgais vējš dzenāja smilšu virpuļus. Tenerifes okeānā iestiepušies melnie vulkāniskie krasti un ogļu melnā akmeņu pludmale atgādināja citas planētas dabas skatus.

 
     Atradāmies melno vulkānisko akmeņu tuksnesī un tikai vietām kāds zaļš zāles kušķītis vai niecīgie, sulīgi dzeltenzaļie augi (Uvilla de mar (Zygophullum fontanesii) - "jūras vīnoga") starp ogļu melnajiem akmeņiem pavērās kā liecība par dabā esošo dzīvības esamību.

    

        Okeāna krastā izvirduma rezultātā izveidojušies interesanti dabiskie lavas „baseini”. Lai gan konkrētajā dienā pēc manām sajūtām vējš rosījās sprigani, tā spēks okeānu nespēja pārvaldīt, lai tas padotos vēja priekšā. Okeāns bija mierīgs un harmonisks savā plašumā, līdz ar to mums bija liegta iespēja sajust to okeāna varenumu un mežonīgumu, kādu tam parasti piedēvē. Izrādās, okeāns salas dienvidos parasti ir mierīgs, tāpēc tā spēks jābrauc lūkoties salas ziemeļu krastos.

  

    Nogājuši kādus 2 km pa neparasti klajo, vienmuļo un tumsnējo akmeņu klajumu, atlikusī taka vijās augšup un lejup pa kaktusiem pieaugušu stepi. Starp dažādo kaktusu pasauli vietām kā tādi ērmi uz mums noraudzījās kalni.



       Pamazām tuvojāmies tālākajam Tenerifes salas punktam dienvidos – Faro de La Rasca un mūsu acu skatienam iztālēm iznira arī pati salas dienvidu bāka. Pārgājienu taka no Pal-Mar līdz bākai stiepjas apmēram 5 km garumā.

     Beidzot apkārt esošā ainava mainījās. Lai gan vēl joprojām klejojām pa kaktusu stepi un melni vulkānisko akmeņu plašumu, kuru vietām atsvaidzināja saulē mirdzošie, koši sārti oranžie akmeņu lāsumiņi, acu skatienu priecēja tas, ka daba kļuva dzīvāka un elpot spēcīgāka, nebija vairs tik ļoti jūtams vulkāna atstāto pēdu smagums. Dažādie kaktusi veidoja kaktusu "pļavu" un to stāvi bija daudz garāki un lielāki par mums pašiem.

      5 km mierīgas un nesteidzīgas pastaigas rezultātā nonācām arī līdz Faro de La Rasca bākai. Godīgi teikšu, ka man noietie km likās par īsu, manu dvēseli pārņēma mazuma piegarša, savu ceļabiedru mudināju iet vēl tālāk gar okeāna piekrasti, taču nesekmīgi. Viņam pietika ar iepriekšējās dienas neprātīgajiem pastaigu piedzīvojumiem Guajara kalnā, tāpēc pagājām pa taku vēl tikai nepilnu kilometru tālāk aiz bākas līdz kādai banānu audzēšanas plantācijai. Apbrīnoju palmas okeāna krastā un devāmies atpakaļ uz Pal-Mar, tikai šoreiz atpakaļceļš veda nevis gar piekrasti, bet pa kādu taku pāri stepei, kas vijās gar kalniem. Protams, pamanījām takas, kas veda šķērsot tuvumā esošos kalnus un dažādot savu ejamo ceļu, taču mēs pieturējāmies pie mierīgas pastaigas plāniem.

 

 

      Atpakaļceļā ejot, visapkārt atklājās īsts baudījums manām acīm: kaktusu pasaules diženais skaistums - kaktuss opuncija, kas ir viens no pašiem izplatītākiem augiem Tenerifes dienvidos. Pārsteidza, ka šī kaktusa sulīgi sarkanie augļi ir ēdami, bet to es uzzināju tikai tad, kad ierados atpakaļ viesnīcā un pāršķirstīju sagatavotos ceļojuma pierakstus par Tenerifi. 

       Atgriešanās un atvadīšanās no Pal-Mar.

    Mūsu šodienas noietā taka bija tikai 10 km garumā, bet MALPAĺS DE LA RASCA dabas rezervāts sniedza visu, ko mēs varējām vēlēties dienā, kad gribējām atpūsties: ļoti rāma, nesteidzīga, saules glāstu apmirdzēta, atvēsinošā vēja lolota un okeāna mūzikas ritmos iešūpota diena.