APMĀTĪBAS TRAKUMS

Es esmu traka. Apmātība.
Es esmu pilnībā neuzticīga, bet tai pašā laikā - uzticama.

Esmu kā pārāk bieži izvarota lelle,
bet ķermenis, kad atkal ir jāizģērbjas, tik un tā izstaro burvību.

Jo vairāk enerģijas mans ķermenis atdod,
jo vairāk mīlestības tas uzkrāj.

Jo biežāk es gribu aizbēgt prom kā vēja brāzma,
jo spēcīgāks dzinulis atgriezties savā vietā.

Iespējams, nekur nevaru justies droši,
bet tik un tā kā žurka skrienu uz mājām.

Tās ir pretrunas, un tās ir manī.

PRĀTA NEGAISS

Prāta negaiss -
viļņojoša jūra dvēseles krastos,
lauzta stīga likteņa austā pavedienā,
iztukšots dzīves kauss un jūti slāpes.
Prāta negaiss -
alkas pēc sirds izpratnes,
dienas un nakts noslēpuma tveršana,
izprast vārdus, dzirdēt domas,
pieskarties savu sapņu kailajai miesai.
Dzīvot negaisā -
Ikdienu.
Būtība ir neaptverama.

LŪZUMS

Sirds kļūst par nokaltušu koku,
ilgas plūst kā avots,
acis cieš gaismas badu -
esmu lauzta.
Manī nav liesmas,
nakts sargātāja esmu,
bet klusums man nepieder -
daudz manā sirdī ir kliedzienu.

AIZIET...

Brūce dvēselē...
sāpju dienas domu mūros,
vientulības naktis dvēseles drumslās,
pārāk daudz kailas ilgas klīst.
Nespēju aiziet no tām bez smaguma nastas un sāpēm.
Tas, ko es šodien pametu,
ir manas dvēseles āda,
ko plēšu pati savām rokām
un atstāju domas... sirdi,
ko rotājušas slāpes
un mīlestības bads.

NEPIEDER...

Sadeg stundas naktī,
palieku mūžīgā nemainībā.
Vēlos paturēt visu,...
Bet arī ērglis lido viens pretī saulei.

VIŅŠ

Esmu atradusi avotu...
Tieši Viņš man bija vajadzīgs,
lai atpūstos pēc smaga, sajukumu radoša ceļa.
Un Viņš ir... atradu Viņu...
ar tādu spožuma dzirksti, atklāta brīnuma neviltotu prieku.
Atradusi tā.. kā atrod kādai parādībai jēgu.
Es varu godīgi sev pateikt,
ka šobrīd soļoju pa tikai sev zināmo pasauli tā,
kuras būtība man beidzot ir atklāta... izprasta....
ar piešķirtu jēgu...
Iekāre... kaisle.... uzdrošinos teikt arī mīlestība...
Iekāres mīlestība..
un ir iegūts zināmas krāsas mirdzums,
ko vispirms pamanīju Viņa acīs...
Piedzimu no jauna.
Tikai noturēt.. uzturēt to krāsas mirdzumu...,
jo dažbrīd pat visvienkāršākajam vārdam piemīt tāda...
neviltota, nesatricināma vara...