KĀ MĪL...

Kā mīlu Tevi
kā jūra mīl krastus,
kā debesis mīl zvaigznes,
kā saule mīl zemi,
kā zeme mīl mani,
kā zeme mīl Tevi -
mīlēsim viens otru.

GRŪTI

Grūti ir atzīties mīlā,
Grūti ir pateikt - nē,
jo daļu savas sirds
Tu ieliec šajā atbildē.

Grūti ir izskaidrot jūtas,
vēl grūtāk ir noslēpt tās.
Grūti ir atzīties mīlā,
vēl grūtāk ir nejust to.

Grūti ir ienīst nāvi,
grūti ir atteikt dzīvei.
Nāve bezgalu brīvību dod,
Dzīve vienmēr cerību rod.

AUGT

Tu putniem iemācīji,
kā vējam ceļu griezt.
Tu man arvien vēl māci -
tik ātri neaiziet.

Tu kalnam iemācīji
kā arvien augstāk kāpt.
Tu man arvien vēl māci -
kāp dzīves augstumā.

NES SAVU ZVAIGZNI

Nes tālu prom, kur laime kalnup brien,
Caur svētiem, liegiem rožu dārziem,
Pār pļavu dzeltu, kur pieneņpūkas vējā skrien,
Nes savu zvaigzni augšup vien.

Nes savu zvaigzni augšup vien,
Nes, kad smaids Tev sejā spoži spīd,
Nes, kad vientulība prom no Tevis slīd,
Un es Tev pretī steigšos drīz.

Nes mani prom,
Nes tālu prom,
Kur mūsu zvaigznes sastapās,
Lai dzīves ceļu kopā staigātu.

ZEM ZVAIGŽŅU DEBESĪM

Zem zvaigžņu debesīm
Tavas skropstas kļuva smagākas,
Tavu acu dzelmes - dziļākas,
Tavas lūpu takas - rūgtākas.

Es Tev jautāju klusi,
Bet vētra visu paņēma.
Un caur vētras brāzmām
Es dzirdēju - "Varbūt".

LEĢENDA

Zvaigzne debesīs -
Leģenda.
Kaija virs jūras,
Ziedi tuksnesī -
Leģenda.

Tu esi dzimis,
Tu esi pasaulē.
Dzimis, lai dzīvotu,
Dzīvotu, lai justu -
Leģenda.

Tu pats,
Tu esi Leģenda.

MANA LŪGŠANA SKAN TEV

Gaiss saldas smaržas pilns.
Es stāvu zem Tava vakara debesu zelta baldahīna
un paceļu nemiera pilnās acīs pret Tavu vaigu.
Šķiet, nezūd nekas - ne cerība, ne laime,
ne asaru miglā Tava vaiga vīzija.

Tavās rokās laiks ir bezgalīgs,
nav neviena, kas skaitītu Tavas minūtes.
Ļauj pieskarties šai pasaulei, kas Tev pie kājām mīt,
Ļauj manam garam tiekties Tavas sirds tuvumā.
Nekad nepazaudēt saplūsmes prieku ar Tevi.

Tu - manā nakts tumsā saulrieta atblāzma.
Šī mana lūgšana skan Tev.

JAUNS SĀKUMS

Es satiku Tevi,
kad vecie vārdi uz manām lūpām mira
un bija nozudušas vecās dzīves takas.
Pavērās jauns okeāns bez krasta,
putni laidās uz savām mīlīgajām ligzdām,
no manām krūtīm jaunas melodijas plūda.

Tā sākās mūsu siržu stāsts
kā svētceļojums bez mērķa un bez beigām.
Manas dziesmas sāka skanēt brīvi kā viļņu melodijas,
Tu ierādīji man vietu svešās mājās.
Es Tavu galvu cieši pievilku pie savas krūts,
Tu manu sirdi prieka saitēm sēji pie visa nepierastā.

ES TEVI SATIKU

Es nezinu,
no kādas laiku bezgalības
Tu vienmēr tuvāk man nāc,
lai Tevi es satiktu.

Gaiss saldas smaržas pilns.
Tava saule un zvaigznes
nespēj Tavu vaigu
no manis slēpt.

Daudzus rītus un vakarus
ir dzirdami Tavi soļi,
un Tavi dvēseles spārni
nolaižas manā sirdī un slepeni aicina.

Šodien mana dvēsele saviļņota,
prieka trīsas pilda manu sirdi.
Es jūtu Tava saldā tuvuma
maigo smaržu sev līdzās.

VIEGLI BŪT KOPĀ

Nakts klusa un dziļa, ka man liekas -
visi strauti būtu apklusuši,
tikai mēs divi, mēs divi vien
dzirdam kā putni runā.

Man liekas, Tu arī gribi ko teikt,
tik klusi kā čalo sirsnības strauts,
tik klusi kā raud sauja noplūktu ziedu,
tik klusi kā mana sirds līdzās Tavai pukst.

Cik viegli būt kopā ar Tevi -
kā elpot, kā no avota ūdeni smelt,
kā klēpī ņemt pienenes un vainagu pīt,
ar basām kājām kopīgu taku mīt.

SAJŪTU GAMMAS DZĪVES MIRKĻOS

Bija diena,
kad es nebiju sagatavojusies Tevi saņemt
un Tu apmeties manā sirdī neaicināts,
manis nepazīts,
neatšķirdamies no ikdienas pūļa,
un uzspiedi daudziem aizejošiem manas dzīves mirkļiem
mūžības zīmogu.
Un šodien,
kad es neviļus savā atmiņā apgaismoju tos
un redzu Tavu zīmogu uz tiem,
man jāatzīst,
ka tie gulējuši visu laiku,
izmētāti ceļa putekļos,
sajaukti ar manu aizmirsto,
ievērības necienīgo
ikdienas prieku un bēdu atcerēm.
Tu nenovērsies no manām rotaļām
zemes putekļos,
un soļi,
ko dzirdēju savā rotaļu istabā,
ir tie paši,
kas tagad atbalsojas
no vienas zvaigznes līdz otrai -
tālu nesasniedzamā attālumā
un tomēr tuvi.