Brūce dvēselē...
sāpju dienas domu mūros,
vientulības naktis dvēseles drumslās,
pārāk daudz kailas ilgas klīst.
Nespēju aiziet no tām bez smaguma nastas un sāpēm.
Tas, ko es šodien pametu,
ir manas dvēseles āda,
ko plēšu pati savām rokām
un atstāju domas... sirdi,
ko rotājušas slāpes
un mīlestības bads.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru