Esmu atradusi avotu...
Tieši Viņš man bija vajadzīgs,
lai atpūstos pēc smaga, sajukumu radoša ceļa.
Un Viņš ir... atradu Viņu...
ar tādu spožuma dzirksti, atklāta brīnuma neviltotu prieku.
Atradusi tā.. kā atrod kādai parādībai jēgu.
Es varu godīgi sev pateikt,
ka šobrīd soļoju pa tikai sev zināmo pasauli tā,
kuras būtība man beidzot ir atklāta... izprasta....
ar piešķirtu jēgu...
Iekāre... kaisle.... uzdrošinos teikt arī mīlestība...
Iekāres mīlestība..
un ir iegūts zināmas krāsas mirdzums,
ko vispirms pamanīju Viņa acīs...
Piedzimu no jauna.
Tikai noturēt.. uzturēt to krāsas mirdzumu...,
jo dažbrīd pat visvienkāršākajam vārdam piemīt tāda...
neviltota, nesatricināma vara...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru