DZĪVES MELODIJA

Būt kā dzirkstošai dzīves melodijai,
Tvert saules staru spožās spēles,
Dzestrās jūras šalkās dziesmas dziedāt
Un nebrīnīties, ka Tevi kā vientuļu putnu
Klints smailē līdzās paradīzei
Neviens nesadzird.

Akmeņu klintis kā asmens griež pēdas
Un tik un tā Tu jūti sirds līksmi.
Esi kā jūras vilnis un atkal vilnis
Un kā aklais sities pret klinti.
Klusums un
Neviens nenosoda.

Būt kā dzirkstošai dzīves melodijai.
Tu kā putns arvien lido zilās pasaules tālēs.
Dvēsele staro.
Un pat ja tā sitas pret aso klinti
Un kauna zibsnis paralizē spārnus,
Tā dzied, jo sajūtas neviens nenozog.

Dzīves melodija būt Tev pašam,
Atļaut putniem lidot,
Arī sārta ugunī lekt.
Nepieradināt,
Nelauzt spārnus,
Nedzēst uguni.