Cilvēki nedzīvo bez mīlestības, bet tikai eksistē kā apsēstas purva vardes...
Tās neredz pasaules tāli!
Bet.. kad viena no daudzajām saņemas sķērsot lielceļu, to samin un izšķaida pret asfalta slāni... Vai mēģinājums cīņai un pretošanās dabas likumiem attaisnojās? .. nē!
Bet es negribu būt purva varde!
***
Viegli ir teikt - laiks ārstē visu!
Bet tās ir mulķības!
Vienīgais, kas ārstē cilvēkus - ir mīlestība! Mīlestība nav lieta, to ir jānopelna ikvienam no mums! Mums to mīlestību ir jāauklē - kā mazu bērnu..
Bet mēs to nedarām!
Nekas mums šajā pasaulē netiek dots tā pat vien!
Bet mēs ikviens savā egoismā bieži to nenovērtējam! Mēs izvēlamies vieglāko ceļu, samierinoties un nemēģinot pat cīnities!
Protams, ir izņēmumi, kad mēs cīnāmies un pat pazemojamies, zemāk un zemāk - pat pa sakaltušo zāli, bet Tu to neredzi tobrīd, jo nevēlies!
Es skrienu ar galvu sienā, krītu ceļos, krītu un vienu dienu saprotu, ka esmu tā cilvēka acīs nulle!
Un spēks pazūd un ticība izgaist, un nepalīdzēs vairs notrulinātie vārdi - piedod, viss ar laiku mainīsies!.......
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru