Bargā vētrā lūzt koki,
Debess zilgo,
Naktis dzen vēju,
Melna tumsa tvarsta iesprostotu prātu.
Klīstu kā sapnī,
Man svešas pašas domas,
Uguns dzeļ krūtis
Un neaust mierinājuma rīts.
Nav spēka slēpt, kas mani moka,
Posts, ka atceros es vārdus,
Kam izskanot mans sirdsmiers ārdīts.
Plosīts prāts un sirds.
No kaisles nešķīstības lokiem
Pēkšņi palikuši tikai rāmi pelnu rīti.
Pēkšņi palikuši tikai rāmi pelnu rīti.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru